Bolzen Enten

Drīz centru pārbūvēs tā, ka vispār nekur neapstāsies, tikai uz 20 brauksi 🙂

Bet kā citādi viņam tur piestāt?

Inkasatori arī apstājas kur ienāk prātā, labākajā gadījumā parāda avārijas signālu, it kā būtu avārija. Zvanu policijai, bet viņiem piedrāzt, negrib kustēties.

Varbūt šis būs jocīgs viedoklis, bet kad es
pasūtu boltiņu, parasti norādu šoferītim, kur piestāt un jau sagaidu norunātajā vietā, lai uz manas ielas netaisa bardaku un problēmas citiem.

Apzinos, ka ne vienmēr cilvēki visu var uz priekšu sakarīgi izplānot bet parunājot ar šoferīšiem liekas ka cilvēki arī ir visai… nevīžīgi pret sevi, apkārtējiem un līdzcilvēkiem.
Nesaku, ka visi šoferi ir balti un pūkaini, gadās arī pa kādam jampampiņam, tomēr pārsvarā man bijuši labi šoferīši.
Neredzu iemeslu šiem pasažieriem arī neuzņemties vismaz 15% atbildības. Bet piekrītu jā, ka šoferim gan bija jāpadomā kārtīgāk. Ja es tur brauktu ar velo, es principa pēc noskrāpētu sānus aiz neko darīt 😀

edit: vispār tomēr nē, nebrauktu gan gar sāniem, jo negribas ieroci sejā un 2 eiras par izbīli dabūt 😀

Kur viņiem tavuprāt apstāties? Kas par stulbu iebildumu pret apstāšanos

Bet kur tur var apstāties? Uz Barona un Čaka ielām apstāšanās un stāvēšana ir aizliegta. Lāčplēša ielas posmā stāvēšana atļauta tikai vienā pusē, un tā vienmēr ir aizņemta. Kur tad taksometrs var gaidīt pasažieri? Varbūt Pārdaugavā, jo citur pasažieru iekāpšanai vietas nav

Kā cilvēks, kas pats ikdienā pārvietojas ar velosipēdu, es gribu paust zināmu noraizētību par to, cik ļoti daļa velobraucēju ir kļuvuši jūtīgi un pat agresīvi attiecībā uz velo infrastruktūru. Jā, velojoslas ir svarīgas un nepieciešamas, bet tās nav kaut kādas neaizskaramas “svētās joslas”. Realitātē tās nākas dalīt ar operatīvo transportu, kurjeriem, reizēm takšiem vai piegādēm, un tas nav nekas ārkārtējs.

Tomēr, kas mani visvairāk sarūgtina – tieši daļa citu velobraucēju. Tā vietā, lai kopīgi domātu par praktisku līdzāspastāvēšanu pilsētvidē, daudzi kļuvuši pasīvi agresīvi, aizrāda visiem pēc kārtas, bet paši nereti rīkojas neprognozējami – piemēram, pēkšņi apstājas, agresīvi apsteidz citus velo braucējus, ignorē satiksmes plūsmu, principiāli nedod ceļu utt. Tas viss rada spriedzi pat starp pašiem velobraucējiem.

Godīgi sakot, man pašam dažkārt vairs nemaz negribas braukt pa velojoslām, jo izjūtu, ka tās ir kļuvušas par sava veida ideoloģisku lauku, nevis racionālu risinājumu kustībai pilsētā. Ceru, ka ar laiku izveidosies vairāk sapratnes un mazāk konfrontācijas – gan starp satiksmes dalībniekiem, gan pašiem velobraucējiem savā starpā.