Was sehen Sie, wenn Sie versuchen, einen roten Stern zu visualisieren?
Afantasie (Aphantasie) ist eine neurologische Erkrankung, bei der eine Person in seinem Kopf Bilder nicht visualisieren kann. Es wird gesagt, dass bis zu 4% der Menschen eine solche Besonderheit haben. Und viele sind sich dessen nicht bewusst. Sie können es sein.
Ich habe selbst gelernt, dass ich vor 3 Jahren in dieser Kategorie war. Vorher schien es mir, dass es nur eine Metapher war, als jemand sagte, ich würde mir das oder das vorstellen. Haben Sie geführte Meditation zugehört, wo Sie sich am Küste befinden, die Sonne scheint, der Sand erwärmt, die Bäume im Wind? Nun, hier war ich in diesen Momenten völlig dunkel und fand es ganz normal.
Um noch interessanter zu sein – ich habe die totale Afanthasie so genannt. Ich sehe nicht, höre nicht, schmeckt nicht, ich mache nichts in meinem Kopf. Ich habe Gedanken, Monologe, Dialoge, aber in völliger Stille.
Ich habe festgestellt (nur beobachtet), dass meine Freunde und Bekannten Afantasien für Menschen mit ADHS oder vermutet ADHS und einige andere neurologische Unterschiede sind.
Wenn Sie Afanthasie haben, haben Sie auch ADHS, Autismus -Spektrum, OCD, Legasthenie, Dysgraphia, Tureta -Syndrom oder andere?
Es gibt auch die richtige Seite dafür – kann in völliger Dunkelheit und Stille gehen 🙂
https://i.redd.it/lwdzarvswfff1.jpeg
Von deathmaize
8 Kommentare
Ja tev ir afantāzija, tad esi MP4
Man ir afantāzija, es pat to nezināju līdz kādiem 48 gadiem, līdz ar to kad es savu prātu būvēju no 10-12 gadu vecuma es to darīju meklējot apkārtceļus un, ja godīgi, tad nepiesārņojot savu smadzeni nomodā es varu daudz efektīvāk lietot savu „procesoru“ – vizuālie attēli nereti ir troksnis kas traucē vairāk nekā palīdz.
Mana zemapziņa strādā visu laiku ar max atdevi un spēj nodot ļoti precīzi dažādas lietas caur sajūtām, to grūti izskaidrot, bet es varu izdomāt jaunu spēli un mierīgi spēlēt to savā prātā – izjust visu un zināt precīzi kā kam jāizskatās utml.
Vēl interesanti, ka man katru nakti krāsaini sapņi rādās, visu laiku, bez apstājas – ja kāds pamodina tad pāris milisekundes es atceros visu, un ja neiespringstu iecementēt to atmiņā tad aizmirstu uzreiz. Sapņi ļoti fascinējoši, tas ir it kā mana zemapziņa kompensē to ka es nomodā neko nespēju vizualizēt bombardējot mani visu nakti ar nereālu izklaidi.
Nekādu citu problēmu ar neiroloģiju man nav, viss vienmēr padevās viegli, izņemot vizuālo iztēli, domāju ka man tas pat daudz palīdzēja dzīvē jo nācās būvēt citus savienojumus smadzenē un eksperimentēt ar to.
Man rodas jautājums… mūsdienās vispār ir kāds cilvēks palicis, kuram nav nevienas no šīm abrevatūrām? ADHD, OCD, PTSD, BPD, GAD, MDD, ASD, SPD, SAD, NPD, BSDM, LBGT… tas saraksts vienkārši nebeidzās. Katrs steidzās katrai savi tizlībai izdomāt kaut kādu modernu nosaukumu, lai, lielākoties, attaisnotu savu slinkumu vai stulbumu. Un tad vēl izrādās, ka kāda grupa ir īpašāka par citu grupu. „tĀdI, kĀ eS eSaM tIkAi čEtRi pRoCeNtI“… „mĒs eSaM īPaŠi“… „mUmS aRī iR tIeSīBaS“…
Šis viss jau ir palicis vnk par kaut kādu tizlu trendu. Varbūt vienkārši ejiet strādāt un izlieniet no interneta!?
Tu pat atcerēties nevari kaut ko, ko esi redzējis?
Pag, es nesapratu, kad aizver acis, var kaut ko redzēt? Vai arī prātā iedomāties? Un, ja tas ir prāts, kas Tev to saka priekšā, tad kā ar aizvērtām acīm var pateikt, vai to „redzi“ vai arī tas ir prātā?
Un ar Latviju šim saistība kāda tieši?
Izmainiet spilgtumu tā, lai pirmais simbols nav redzams, otrs is knapi redzams, bet trešais ir labi saskatāms. /s
Ble visiem tgd ir autisms un adhd. Man draugu lokā nevienam nekad tāds bulšits nav bijis. Nevienam tavā draugu lokā nav adhd vai autisms. Tā ir atmaska tam, ka viņi ir vnk lohi, slinķi vai vel kkas.